Posted on

Sarunu festivāls “Lampa”

  • Par spīti lietum un nemīlīgajam laikam un pavisam necerēti izdevās pabūt sarunu festivāla “Lampa” pirmajā dienā. Viss notika skaistā vietā – Cēsīs, pils parkā. Plašā teritorijā bija izvietotas dažādas skatuves un teltis, kur cilvēki varēja sarunāties un diskutēt par valstiski un individuāli svarīgiem jautājumiem. Iespaidīga programma, žēl, ka daudzas interesantas tēmas pārklājās. Tāpat bija pieejama ēdamzona ar gardiem burgeriem, kartupelīšiem, kafiju un Skrīveru saldējumu, kā arī atpūtas zona, kura diemžēl laikapstākļu dēļ nebija populāra 🙂

 

  • Es izvēlējos klātienē klausīties: debates “Vai finansiāli jāsoda mediji, kas izplata viltus ziņas?” – aktuāls un intersants temats, it sevišķi online mediju sakarā, man palika daudz neskaidrību un līdz galam nenodefinētu terminu, kaut vai “viltus ziņa”, tāpat jautājumi, vai skaļš virsraksts un nekāda ziņa nav tikpat kaitnieciski kā viltus ziņa?! Šajā gadījumā visi online mediji grēko un veido ļoti mazu daļu kvalitatīva satura, jo viss uzsvars ir uz klikšķa iegūšanu. Kopumā par šo tematu varu teikt, ka nav jēga finansiāli sodīt, ja neviens to nopietni neuzrauga un nav izstrādāti skaidri kritēriji, kas ir kas un par ko. Tāpat būtu jāturpina izglītot sabiedrība un mācīt tai kritiski domāt un uztvert ziņas.
  • Uz pierādījumiem balstīta diskusija “Zināšanas par vīriešiem” – ļoti gudra un stīva diskusija par dažādu jomu pētījumiem par dzimumu atšķirībām un stereotipiem un krietni mazāk pašu stereotipu apjaušana Latvijas sabiedrībā. Šo varēja padarīt par ļoti interesantu diskusiju, ja būtu pielietota praktiskāka pieeja. Nepamatoti skandalozs virsraksts, kas piesaistīja publiku, bet mazliet lika vilties.
  • sarunu “Kāpēc ir svarīgi būt laimīgam?” – vairāk valstiskā, ne individuālā kontekstā, kaut arī katrs laimīgais indivīds veido laimīgāku sabiedrību. Par priekšnoteikumiem, kuri nepieciešami, lai cilvēks būtu laimīgs, kā to panākt. Lūk, šī gada pētījums par laimi, kurā par laimīgāko atzīta Norvēģija, Latvijai paliekot 54.vietā (Lietuvai 52.vieta, Igaunijai – 66.vieta): https://docs.wixstatic.com/ugd/928487_b4b6b2632eab42758a6cacb535ed779a.pdf

 

  • Protams, labprāt būtu klausījusies vēl, bet pirmajai reizei arī nav slikti. Turklāt kādu daļu no sarunām var redzēt LMT Straumē. Ja festivāls saistās ne tikai ar līgošanos mūzikas ritmos ar sidra glāzi rokā, bet arī ar analīzi, iedvesmojošu sarunu vešanu par komplicētām nākotnes perspektīvām, tad te ir vērts iegriezties. Pozitīvi arī tas, ka ieeja ir par brīvu.

Posted on

Tuvā pilsēta

  • Kad ieraudzīju atlaides Nacionālā teātra izrādēm un, kā dāvanu, iegādājos biļetes uz izrādi “Tuvā pilsēta”, nemaz nezināju, ka tas uzskatāms par aizvadītās sezonas “teātra skandālu”. Izlasīju sižetu, šķita interesants, nopirku biļetes un principā aizmirsu par to līdz konkrētajam datumam. Nacionālo teātri nebiju apmeklējusi jau vairākus gadus, jo tas šķita vecmodīgs. Protams, zināju, ka Spēlmaņu nakts balvas par gada labāko izrādi teātris ieguvis vairākus gadus pēc kārtas, bet tomēr devu priekšroku pēc iespējas vairāk redzēt Jaunā Rīgas teātra izrādes.

Manā gadījumā var spilgti redzēt, ka atlaides strādā, jo lēto biļešu dienā reizē iegādājos biļetes arī uz izrādi “Mežapīle”. Izrāde par noslēpumiem un pārpratumiem ģimenē, kur vienmēr cieš visneaizsargātākais. Izrāde bija laba, bet ne tāda, kas ilgi atstāj pēdas. Patika Ivars Kļavinskis savā naivi labdabīgajā lomā.

“Tuvās pilsētas” stāsts ir diez gan ikdieņišķs – vīrs, sieva, 3 bērni, vīrs katru nedēļas nogali brauc uz otru pilsētu, lai ar draugiem iedzertu alu un paskatītos uz savu pilsētu no malas. Kādu dienu arī sieva saņemas un ar vilcienu aizbrauc uz otru pilsētu un atklāj savas patiesās vēlmes, savas apslāpētās alkas, ko nevar vai nevēlas apslāpēt. Paralēli izrādē risinās it kā maniaka un upura dialogs – biedējošs, skarbs, seksuāls, vardarbīgs. Arī šī paralēle liek domāt par patieso sevi, alkām, dziņām, izlikšanos, brīvību būt sev… Tā kā nepretendēju uz literāri pareizu izrādes analītiku, lūk, divas labas recenzijas, kuras pat ieteiktu izlasīt tikai pēc izrādes: http://www.satori.lv/article/tala-tuva-pilseta un http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/tumso-velmju-planetas-nacionala-teatra-izrades-tuva-pilseta-apskats.d?id=48641851

Izrāde ir provokatīva un moderna, pirmais cēliens šķita interesantāks un dinamiskāks, vairāki skatītāji pameta zāli. Otrajā cēlienā, kad pirmais šoks bija garām, tika sniegtas atbildes uz prātā uzdotajiem jautājumiem. Kaili ķermeņi, kas brīžiem ir vietā un asprātīgi papildina notikumus, bet vienā vietā man šķita pat nevajadzīgi.

Manuprāt, visfascinējošākais izrādē bija skatuves iekārtojums – balts, askētisks, bīdāmas sienas, loga rāmis, matracis, cilvēku tēli, kas palīdz izteiksmei, izgaismoti uzraksti “šeit” un “tur”. Interesants atspoguļojums daudziem seksuāliem kontaktiem ar vingrošanas bumbu un matraci atbalstītu pret sienu. Lielisks Arturs Krūzkops Larsa lomā. Nebūtu nemaz slikti, ja foklorizētos izrādē minētie termini “sardziņš” un “buķete”.

Varu apgalvot, ka šī ir bijusi pati provokatīvākā izrāde kādu esmu skatījusies pēdējos gados. Atbalstu šādu skandalozu izrāžu rādīšanu, ja, protams, tai apakšā ir kāda doma un tā var likt sabiedrībai rezonēt. Šķiet, šis ir tas gadījums, kad var vai nu patikt, vai riebties, un daudzi savu attieksmi pauda pēc pirmā cēliena, aizejot mājās vai paliekot. Labi, ja skatītājs var godīgi atzīties, ka iespējamā reakcija ir tikai viņa aizspriedumi un konservatīvisms. Vēl labāk, ja var noskatīties līdz galam un analizēt visu materiālu, nevis tikai sagrābstītas drupačas. Mani pārsteidza, manī radīja neizpratni, mani sajūsmināja, man patika.

Jāuzteic teātris arī par vismodernāko biļešu sistēmu, jo nav nepieciešams biļeti printēt, bet var parādīt viedtālrunī.

 

Posted on

Mazie jociņi

  • Šīs dienas mazie jociņi – spociņi 🙂

Tele2 meklē Sistēmas vadītāju (es arī gribētu zināt, kurš tas ir)

Baltijas Komunikāciju Centrs (nav sakara ar siltumtīklu vai ko tādu)

Posted on

The fate of the furious 2017

  • Latviskotais filmu seriāls “Ātrs un bez žēlastības” nevienam nav svešs. Manuprāt, pirmās divas daļas bija baudāmas un interesantas gan tiem, kuri fano par ātriem autiņiem, gan tām, kurām patīk brutāli mačo tipa vīrieši (Vin Diesel) vai zilacaini smukulīši (Paul Walker). Sižets bija vienkāršs – ir labie un ir sliktie, ir izplānotas laupīšanas, ir diez gan ticami triki ar mašīnām, ir mēģinājums atklāt noziedzinieku bandu, ir iefiltrēšanās bandā, ir draudzība, ir mīlestība, ir mēģinājums padarīt sliktos cilvēcīgus, ir turpinājums…

Nevar jau vairs izsekot, kurā daļā viņi sāka pacelt savu absurdo specefektu latiņu, bet nu pēdējā daļā tā ir tik augstu, ka gribas, lai šī komanda kopā ar supervaroņiem-atriebējiem apvienojas un dodas ieviest kārtību visos konfliktu skartajos pasaules nostūros. Tā kā “Ātrajiem” nesalsts tālajos ziemeļos, viņi var triangulēt neesošus signālus, braukt pa ledu ar vasaras riepām, noķert lodes, ar rokām regulēt izšautu torpēdu, super ātri braukt atmuguriski, es domāju, ka viņiem viss ir pa spēkam.

Tāpat rodas jautājums, ja sliktā Charlize Therona var attālināti pieslēgties un vadīt visādu marku un vecumu automašīnas, kāpēc viņai vajadzīgs plikpaurainais auto braucējs? Protams, var jau teikt, ka tā ir izklaide un ka tur nav lielas vajadzības pēc racionalitātes, galvenais, lai “kruta” izskatās, sprāgst, deg, met kūleņus un visi paliek dzīvi. Pēc IMDB vērtējuma arī var secināt, ka katra nākamā daļa cilvēkiem patīk arvien labāk.

F8 daļā ir skaista populāru aktieru buķete: Jason Statham, Dwayne Johnson, Charlize Theron, Kurt Russell, Helen Mirren, Scott Eastwood, bet kaut kā tas nepalīdz, jo sižets ir sačakarēts. Filmas beigās visi sliktie un labie paliek par draugiem – viena laimīga ģimene.

Pozitīvā lieta manā skatījumā bija Havanas reklāma un smukie, krāsainie skati. Tāpat baudāmi bija daži joki Jason Statham un Dwayne Johnson izpildījumā.

Īsāk sakot, manas domas par pēdējo “Ātrs un bez žēlastības” daļu varētu raksturot joks no Twitter – “Ārsts un bez žēlastības” 🙂

Posted on

andelemandele.lv pieredze

  • Man tāpat kā daudzām dāmām gadās iepirkties mirkļa vājumā vai pasūtīt internetā it kā savu izmēru, kas tomēr ir par lielu vai mazu. Ir reizes, kad nopirktās drēbes nostāv skapī vairākas sezonas, bet ārā žēl mest. Arī draudzenēm atdot nevar, jo nav īstais izmērs vai gluži vienkārši gaumes dažādas.

Pareizi jau tautas teiciens saka, ja kaut kas nav izmantots/vilkts vairākus gadus, tad diez vai tas kaut kad būs aktuāls. Ja nu varbūt vienīgi kādā specifiskā ballītē, ja apģērba gabals nav gluži ikdienišķs.

Pēc ilgākas pētīšanas, kas un kā notiek portālā https://www.andelemandele.lv/ nolēmu sākt publicēt arī savas pērles. Izmēģināju ar nelietotu River Island clutch somiņu, kas pēc vairākām dienām atrada savu jauno saimnieci. Tad arī jauns boohoo peldkostīms, nevelkātas pavasara kurpes uz platformas no neko neizsakoša Cascade zīmola izdevās pārdot par simbolisku cenu. Tai pat laikā jauniem Fever svārkiem neuzradās interesentes un sludinājuma termiņš beidzās. Par pārdotajām mantām biju priecīga, jo skapī vieta brīvāka. Tas mudināja publicēt sludinājumus par jauniem Esprit džinsiem, nenēsātu Promod topiņu un jaunām vīriešu Adidas skriešanas kurpēm. Diemžēl nevienu no šīm mantām neizdevās pārdot. Iespējams nebija interesentes ar pareizo izmēru, varbūt nepatika krāsa vai cena. Kas attiecas uz specifiskiem vīriešu skriešana apaviem, tur gan loloju mazu cerību, ka izdosies pārdot.

Vēljoprojām ir aktīvi sludinājumi par gan jaunām, gan viegli velkātām drēbēm par simbolisku cenu no Zara, BikBok, H&M, Marks&Spencer, Monton, bet interese ir ļoti zema.

Ielikām arī sludinājumu par Sony Playstation konsoli ar spēlēm jaunajā mājas sadaļā, bet nekā prātīga. Patikt patīk, bet nevienam nevajag, vai arī gaida vēl zemāku cenu.

Cik iesākums bija cerīgs, tik vēlāk nekas nevedās. Principā pēc ilgākas izpētes, rodas iespaids, ka šajā portālā var pārdot tikai bērnu apģērbu (kas arī ir saprotams, jo sīči tik ātri aug un iespējams daudzas māmiņas nevēlas vai nevar pirkt drēbītes veikalos), “spicos” zīmolus vai to replikas ar atlaidēm, ļoti savdabīgas un interesantas mantas, vai pilnīgus “sūdus” no kvalitātes viedokļa par lētām cenām. Katram savs un tas, kas patīk vienam, var nepatikt citam.

Ir vēl dažas lietas, ko mēģināšu pārdot, jo vēl kāds druskucītis manā andeles maciņā ir palicis, bet tad arī metīšu mieru. Pa lielam mūsu gaumes nesaskan un tas ir žēl.