Sports un mūzika

  • Pēc ilgas saņemšanās, smagām pārrunām ar sevi, pat sevis pierunāšanas šodien, otrdienā, 31.janvārī aizgāju uz jaunu sporta klubu un tagad kabatā man ir iepazīšanās abonoments vēl uz trīs reizēm. Sāku ar pilatēm un sapratu, ka tas ilgtermiņā nebūs mans, jo gribas tomēr pasvīst, bet visādi citādi baigais prieks pašai par sevi. Gan jau arī nākamajai reizei būs jāsaņemas, bet tas noteikti nebūs vairs tik nopietni kā šodien. Katra diena ir īstā, lai sāktu kaut ko jaunu, noderīgu un iedvesmojošu.
  • Nejauši ieslēdzu LTV filmu par Prāta Vētru “Starp krastiem”. Tas kā vienmēr ir super jautri un patīkami vienkārši 🙂 Par draudzību, ugunskristībām, dzinuli, mērķiem, humoru, vīziju, darbu, veiksmi… Riktīgi patika.

Pirmdiena

  • Visticamāk neesmu vienīgā, kam ne visai patīk pirmdienas un vajag saņemties, lai uzsāktu nedēļu, ieviestu kaut kādu plānu, paveiktu sarunāto/neatliekamo un daudzus darbus neatstātu citām nedēļas dienām. Tāpēc, manuprāt, pirmdienām piederas īpaši rituāli, kas uzlabo garastāvokli un padara dzīvi skaistāku. Es pieķēru sevi šodien izbaudām divas smieklīgi vienkāršas lietas: Debesmannā, ko var ātri pagatavot no Dobeles dzirnavnieka sausā maisījuma, un kas vispār ir viens no labākajiem pagājušā gada atklājumiem. Kā arī dejošanu vienatnē, skatoties mūzikas kanālos rādītos videoklipus 🙂

Life may not be the party we hoped for, but while we’re here we should dance.

Māksla

  • Par gardo un lielisko branču Kolekcionārā (Blaumaņa ielā 7) man nebija šaubas, galu galā tā jau otrā reize, kad to baudu. Tomēr īpašs prieks bija par lielu, melnu un gardu kafiju sniegbaltā pumpainā krūzītē tikai par 2 Eur. Lūk, tas gan bija dienas prieks 🙂
  • Šodien patīkami pārsteidza arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Mums bija tā iespēja, ierodoties muzejā dažas minūtes pirms 15:00, aplūkot pastāvīgo ekspozīciju bez maksas. Muzejs nedēļas nogalēs strādā līdz 17:00. Muzejam ir pieejama arī mobilā aplikācija, kur var iegūt papildus informāciju par ēku un izstādītajiem mākslas darbiem. Aplikācija palīdzēs atrast pareizo ceļu pie gleznām, kuras ir iepatikušās, esot muzejā. Māksla Rīgā ir dzīva, tā ir baltā, majestātiskā un modernā ēkā.

Iesākums

Ķīniešu Jaunais gads kalpo kā otra iespēja šajā gadā kaut ko apņemties, bet vēl labāk izdarīt. Kad dzīve piedāvā citronus un slinkums taisīt limonādi, tad jāēd tie svaigā veidā c vitamīnam un katrā dienā jāatrod kaut kas nebijis, skaists, labs, interesants un iedvesmojošs. Par to arī būs mana atmiņu klade. Ne tik daudz citiem, bet vairāk sev. Lai neaizmirstas, ka viss nav tik slikti kā mēs dažreiz sev stāstām.
  • Aspazija. Personīgi – JRT Izrāde par diviem Latvijas dižgariem Aspaziju un Raini (Reini :)), par viņu sadzīvi, attiecībām, mīlestību, ziedošanos, veidošanos, laikmetu… Izrāde, kas padara viņus par dzīviem cilvēkiem, ne tikai dzejniekiem, kuru dzeju un lugas daudziem vajadzēja analizēt vidusskolā. Lieliski aktieri, it sevišķi Baiba Broka, kuru izrādes sākumā nemaz nevar atpazīt. Tik ļoti piedomāts par balss un akcenta maiņu. Lieliska Shipsi mūzika. Tāpat liela ietekme videoprojekcijām un gaismu maiņai, kad tiek runāta dzeja vai lasītas vēstules. Jāpiekrīt, ka ļoti sievišķīga izrāde. Tagad man ir vēlme pārlasīt abu dzejnieku biogrāfijas un darbus. Daudz kas varētu šķist skaidrāks un saprotamāks. Iedvesmojoši 😉