- Varbūt tāpēc, ka darba diena, varbūt tāpēc, ka dienas vidus, bet Vidzemes tirgus izskatās diez gan nožēlojami. Agrākais paviljons tirgus vidū, kur pārdeva dārzeņus, ir aizvērts. Pa visu tirgu ir izkaisītas vairākas vietas, kur tirgo augļus, dārzeņus, atsevišķi vietām var nopirkt sēnes vai zemenes, laikam arī drēbes, bet tā nav tā prece, ko pa ilgiem laikiem nācu lūkot. Lielajā paviljonā vidējā zāle ir pilnīgi tukša, kreisajā pusē izkaisītas piena produktu, maizes un gaļas izstrādājumu pārdotuves, zālē pa labi tiek pārdota nekāda izskata gaļa. Iepriekš rakstīju par Čiekurkalna tirgu, ka tas atrodas tādā pašā nolaistā un antisanitārā stāvoklī. Rodas jautājums, kāpēc ir tā? Latvieši jau izsenis viskaut ko ir audzējuši un darinājuši, Kalnciema kvartāls ir pilns ar dažādien mājražotājiem ik brīvdienas, sabiedrībā ir liels pieprasījums pēc eko un dabīgi audzētā… Kāpēc tad nespējam attīstīt un uzlabot tirgus? Vai tas ir lielveikalu lobijs un tirgus vadības nevēlēšanās kaut ko darīt?
- Vidzemes tirgus mājas lapā smuki sarakstīts, ka tirgus darbojas kopš 1876. gada un ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem. Tāpat 2014.gadā saliktas smukas bildes, kuras diez vai atbilst šodienas situācijai : https://www.rct.lv/lv/zinas/vidzemes-tirgu-lauku-labumu-netrukst/
- Ir skumji, ka pagātnes vērtības – ēkas kā kultūrvēsturisks piemineklis, kā arī tradīcijas tiek noplicinātas, tāpēc, ka atbildīgie cilvēki nav ieinteresēti vai arī nespēj rast jaunus un inovatīvus risinājumus un pielietojumu. Savukārt, saiedrība nepieprasa uzlabojumus, bet tā vietā turpina ieprikties Maximā.
Jauna vietiņa Miera ielā
- Jo biežāk sanāk iziet ārā ar draudzenēm, jo biežāk sanāk būt jaunās ēstuvēs. Nesen atklāju jaunu vietiņu hipsterīgajā Miera ielā – “Vīna Telpa Garrafeira”. Neliels mājīgs restorāniņš, kur var iegādāties vīnu no visas pasaules. Pirmo reizi tur baudīju dārzeņu risoto un portugāļu baltvīnu. Sākotnēji šī vieta bijusi vīna veikaliņš, bet vēlāk pārtapusi par ēstuvi, kur var baudīt interesantu ēdienu, iemalkot jaunu vīnu un speciālos pasākumos uzzināt jaunumus par vīna pasauli. Teiksiet, ka šāds koncepts nav nekas jauns un īpašs? Tik tiešām ko līdzīgu varam baudīt “Vīna studijā”, “Tinto”, “Garage” un katrā cienīgā restorānā. Tomēr, manuprāt, šādu jaunu, īpašu un ne tik zināmu vietiņu šarms ir tās publika un nepiebāztība. Saprotams, ka īpašnieki grib pelnīt un piesaistīt vairāk klientu, bet tiklīdz tas kļūst par vienīgo pašmērķi, zūd visa maģija. Tāpēc iesaku pamēģināt, kamēr vēl nav tik populāra.
Lekcija
- Kad laiks pietiek un ir nepieciešama iedvesma, tad vienmēr forši, ja Facebook var atrast kādu interesantu pasākumu, ko apmeklēt. Vēl aizraujošāk, ja bez maksas 🙂 Šoreiz devos uz Biznesa Augstskolu “Turība”, lai paklausītos ēdiena ekspertes un pavārgrāmatu veidotājas Signes Meirānes stāstu par savas mājas lapas http://www.cetrassezonas.lv/lv/, grāmatu, žurnala un blogu http://www.signemeirane.lv/lv/un https://www.storyaboutfood.com/ izveidi. Par drosmi, biznesa uzsākšanu, ēdienu, latviešu ēšanas tradīcijām, uzdrīkstēšanos, strādāšanu kopā ar vīru, Latvijas niecīgo tirgu, ceļojumiem, bērnu ēšanu, mācīšanos. Katrā ziņā ļoti interesanti, ka cilvēkam ir kāda aizraušanās un vēlme dalīties ar savām zināšanām, un atstāt paliekošu mantojumu nākamajām paaudzēm. Priekšstati, ko gūstam par cilvēkiem no visādu krāsu medijiem un pat no viņu blogiem, ir bieži pilnīgi savādāki nekā redzot viņus klātienē. Man lika aizdomāties, vai patiesi nevajadzētu vairāk piedomāt pie produktiem, ko lietojam uzturā ikdienā, kā arī radīja interesi izpētīt receptes un ieteikumus mājas lapā. Iespējams pat iegādāšos kādu žurnāla numuru.
4 k – kartupeļi, kotletes, kāposti, karbonāde – ēdieni no kā latvietim grūti atteikties 😉
Kūka Pavlova
- Sestdiena lieliski pavadīta Pavlovas kūkas meisterklasē Jūrmalā kafejnīcā “Madam Brioš”. Pirmo reizi piedalījos meisterklasē, kur māca gatavot. Bijām 13 cilvēki un pasniedzēja, kura pirmo reizi parādīja kā gatavot mazās Pavlovas kūciņas un tad, gatavojot otrajai pannai, katrs dalībnieks brīvprātīgi varēja pieteikties kādiem darbiņiem. Taisījām arī putukrējuma un šokolādes mērces. Dekorēšanai bija sagadātas dažādas ogas un rieksti. Kā izrādās kūku izdomājuši Jaunzēlandieši vai Autrālieši. Oriģinālajā Jaunzēlandiešu variantā bizē pa virsu tiek liets putukrējums bez cukura un kivi.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka kūku pagatavot ir ļoti vienkārši, jo nav vajadzīgas arī pārāk daudz un sarežģītas sastāvdaļas. Tomēr meistarība slēpjas dažās detaļās, kuras ir jāizkopj, un nosaka kūkas kvalitāti – olu baltuma atdalīšana no dzeltenuma, putošana, pūdercukura iesijāšana olās un pareiza temperatūra cepšanai.
Lūk, padalos arī ar uzzināto recepti:
4 olu baltumi, 1.5 tk baltvīna etiķis, 200 gr pūdercukura, škipsniņa sāls
Atdala 4 olu baltumus no dzeltenumiem, pievieno sāli, puto līdz pirmajām putām un tad, lēnām iesijājot, pievieno pūdercukuru. Puto arī no apakšas. Kad olbaltums ir stingrs pievieno etiķi, lai bizē būtu vijīgs no iekšpuses. Tad izkārto masu uz pannas lielākās vai mazākās formās. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 160 grādiem, kad liek iekšā pannu nogriež uz 125 grādiem. Mazās pavlovas cep 1 h un uzreiz never vaļā cepeškrāsni, lai nesaplok. Pa virsu lej šokolādes vai putukrējuma mērces un dekorē ar ogām vai riekstiem. Šī kā reiz ir īstā vietā improvizācijai un savas garšas atrašanai 🙂
Mans mazais restorānu tops
- Raksts par jaunu pieredzi “Restorānā 3” lika aizdomāties par manu mazo restorānu/kafejnīcu topu, kur man ir paticis vislabāk, kur ir vislabākā atmosfēras, ēdiena izskata, baudījuma, kvalitātes un cenas attiecība. Ne tuvu neesmu bijusi visos, varētu pat izveidot vēl garāku sarakstu ar tiem, kur pēc iespējas ātrāk jāiegriežas. Šis ir mans mazais sarakstiņš:
1) Valtera restorāns
2) Trīs pavāru restorāns
3) Restorāns 3
4) Zoltners
5) Pļavas Ainažos
6) Fazenda Baznīcas ielā
7) Mute
8) Muusu
9) Kolekcionārs
10) La Kanna
11) Tinto
12) Vest
13) Rātes vārti Valmierā
14) Bruņinieku 63
15) Dad cafe
16) Rocket Bean Roastery
17) Spārnos
18) Vill Amor
19) Fazenda Siguldā
20) Upe Liepājā