Puķes un kārkli

  • Puķu diena ir klāt! (ierakstījos jau nākamajā dienā)

  • Sieviešu dienas nobeigumā baudīju Jaunā Rīgas teātra izrādi “Kārkli”. Sižetiski mazliet samocīta, brīžiem brutāla un tieša (Kalmeiers un suns), patriotiski uzvedinoša, komiska un kārtējo reizi aktieru bezgalīgā talanta atspoguļojoša. Kaut arī man dikti patika Vējamātes piesaucējs – biologs Keišs (prezidents Vējonis) un likuma pantus citējošais Krūmiņš (ģenerālprokurors Kalmeiers), mans absolūtais favorīts bija Znotiņš (pat nezinu kāds būtu korekts amata nosaukums Lembergs). Tik perfekti izkopta uzvedības, runas veida un balss atdarināšana. Pēc lieliskās Ziedoņa atveides, bija interesanti aktieri vērot šādā neviennozīmīgi vērtētā tēlā. Smieklīgi bija, vairāk sākumā nekā beigās. Manuprāt, apsveicams mēģinājums pievērsties politiskai satīrai. Jā, politiķi tika izsmieti diez gan nesaudzīgi, bet tāds ir teātra uzdevums – atgādināt skatītājiem par notikumiem, “atvest” atpakaļ realitātē, likt aizdomāties un paanalizēt procesus kaut vai uz izrādes brīdi. Dzirdēju, ka pavecākai kundzei nākamajā rindā izrāde nepatika, bet viņa nebija tik drosmīga, lai demonstratīvi ietu prom izrādes vidū. Iespējams izrādes garums un fakts, ka tajā nav starpbrīža, ir stratēģisks gājiens, lai visi noskatītos līdz galam un izdarītu secinājumus par visu darbu. Es ieteiktu aiziet, jo šķiet, ka šī ir izrāde, kas, vai nu patiks, vai riebsies. Tā kā ne viss ir jāuztver burtiski, tad man patika.
  • Vakar saņēmos un noskatījos filmu “The girl on the train”. Bija mazliet bailīgi vienai skatīties, jo treileris bija izveidots aizraujošs, mazliet pat mistisks, bet diemžēl filma ne tuvu tāda nebija. Pati filma bija diez gan garlaicīga. Brīžiem pat sanāca dusmas par galvenās varones bezjēdzīgās eksistēšanas atspoguļojumu. Sižets – mīlas trīstūris pēc trīstūra. Vienīgais, kas noturēja uzmanību filmas pirmajā daļā, bija jautājums, kad te kaut kas notiks. Savukārt otrajā daļā – kurš tad būs tas vainīgais. Draudzene teica, ka grāmata ir labāka. Protams, tas nav nekāds pārsteigums, diemžēl tā gadās bieži. Pieķēru sevi domājam par aktrises neveselīgo un rozīgo ādu un nespīdīgajiem matiem, kas lieliski iederējās, lai atēlotu varones “neveselīgo” dzīvesveidu. Manuprāt, IMDb vērtējums nedaudz par augstu. Es liktu 6. Un jā, ir reizes, kad puspunktam ir nozīme.
  • Dienas smiekliņš – es apbrīnoju veidu kā Latvijā tiek tulkotas filmas un grāmatas. Seriāls “Suits” latviski “Ģēnijs uzvalkā” 🙂

Dārzs uz palodzes

  • Pirms 80 dienām saņēmu kādu modernu, negaidītu un aizraujošu dāvanu – “gudro dārzu”, ko izstrādājis igauņu jaunuzņēmums Click and Grow (https://www.clickandgrow.com). Es to sauktu par ierīci, kurā var ielikt 3 kapsulas (ir pieejamas arī lielākas), lai audzētu garšaugus un dārzeņus mājas apstākļos. Tajā ir iestiprināta augstumu maināma LED lampa, kas nodrošina augiem nepieciešamo apgaismojumu. Kapsulās tiek lietota speciāli izstrādāta augsne. “Gudrais dārzs” neprasa daudz pūļu, man tikai jāuzpilda ūdens tvertne, kad tā ir pustukša. Ir pieejama arī aplikācija, kas atgādina apliet augus un dod padomus (godīgi gan jāsaka, ka tā ir tik neinteresanta, ka to aizmirstas lietot:))

Ideja ir aizraujoša. Es atceros kā mēs gaidījām pirmos dzinumus un tagad jau esam baudījuši pirmos šādi audzētos mini tomātiņus. Tomēr, kā jau bieži tas gadās, palietojot šo produktu, atklājām vairākas lietas, ko uzņēmums savā produktā varētu uzlabot:

1) Kapsulas varētu atrasties tālāk viena no otras, lai augiem ir kur izplesties un augt

2) Regulējamais lampas mehānisms varētu būt kvalitatīvāks un ļaut izvilkt to vēl garāku (bazilika galotnes regulāri apdega lampas karstumā)

3) Mobilās aplikācijas funkcionalitāti, jo citādi tā ir diez gan bezjēdzīga

4) Iesaku neaudzēt mini tomātus un meža zemenes, ja vien nav iebildumu pret ilgo gaidīšanu un salīdzinoši zemo atdevi (pēc 80 dienām manā dārzā no divām kapsulām mini tomātu ir ienākušies 14 gabali, no tiem 2 jau notiesāti un vēl 2 ir ēdami jebkurā brīdī)

5) Neesmu pārbaudījusi, bet manuprāt, arī puķes nedos vēlamo vizuālo efektu, jo tipiskajā 3 kapsulu “gudrajā dārzā” tām nebūs pietiekami daudz vietas

Protams, sagaidīsim visus atlikušos mini tomātiņus un baudīsim svaigu baziliku, ko jau veiksmīgi esam likuši klāt biezpienam, pastai un zupām. Plāns ir iegādāties jaunus garšaugus – pētersīļus, timiānu, maurlokus vai piparmētru. Ja tie augs tikpat labi kā baziliks, tas būs lieliski un vismaz emocionāli atmaksāsies ieguldītie līdzekļi.

Šodienas dinamiskajā un urbānajā sabiedrībā, kad trendīga ir svaigēšana un produktu pirkšana no lauksaimniekiem, kuri tos audzē dabiskā un saudzīgā vidē, “gudrais dārzs” var dot aizmirstu prieku par dabas klātesamību. Iespējams procesa vērošana, kā izdīgst un uzzied augi, ir pat iedvesmojošāka un iepriecinošāka par pašu augļu baudīšanu.

Ēdiena pasūtīšana

  • Šodien bija nelielas svinības, kurās man bija iespēja baudīt picu no “Picu darbnīcas”. Piedāvājumā bija vistas un tunča pica. Vistas picu nepagaršoju (daudz paprikas), bet tunča bija ļoti garda – vienkāršas sastāvdaļas un garša tieši tāda, kādu sagaidīju. Nākamreiz būs noteikti jāpasūta vēl kāds cits veids.
  • Slimošanas nedēļā sūtījām pusdienas no “Vairāk saules”. Tā kā tas bija dienas vidū, tad piegāde bija ātra un bez aizķeršanās. Zupas bija gardas un karstas, bet burgeris un frī bija zem katras kritikas. Katrā ziņā ne par 8.35 Eur. Turklāt burgerī bija “iemaldījusies” arī biete, kas ir diez gan specifisks dārzenis burgerim un gaumes jautājums.

Zoltners

  • Pēc gandrīz nedēļas ilgas slimošanas ir patiess atvieglojums un prieks atkal pamazām justies labāk. Bieži nenovērtējam, cik svarīgi ir likt savu veselību pirmajā vietā. Nav nekā svarīgāka, ne darbs, ne pienākumi mājās, nekas…
  • Tāpat gribēju pieminēt lielisko pieredzi viesnīcā un restorānā Zoltners http://www.zoltners.lv/#zoltners, Tērvetē. Zināju par šo vietu jau dažus mēnešus. Pamanīju internetā modernās arhitektūras dēļ. Jāatzīst, ka viesnīca nelika vilties – neliela, pelekos toņos krāsota istaba ar speciāli gatavotām mēbelēm un ziemīgu skatu uz dīķi. Numuriņā bija pieejamas čības un halāti, un pat zobu birstes, kuras kā reiz bijām aizmirsuši mājās. Vienīgi nepatika tipiskā balti svītrainā gultas veļa, kura ir tik ļoti izplatīta viesnīcās un nomāca to īpašo noskaņu, pie kuras viesnīcas veidotāji bija strādājuši.

Restorānā baudījām interesantu un labi pagatavotu ēdienu. Gribētu īpaši izcelt ķirbju krēmzupu un melnos rīsus, kurus baudīju pirmo reizi. Apkalpošana varētu būt laipnāka, bet iespējams mūsu viesmīlis vienkārši bija pārāk koncentrējies uz vislielāko galdiņu.

Visforšākais un patīkamākais pārsteigums bija brokastis. Mums paveicās, ka viesnīcā bija rezervētas tikai trīs istabas un zviedru galda vietā bija individuālas brokastis ar uzkodām, augļiem un ēdieniem pēc izvēles. Es izvēlējos pankūkas un absolūti to nenožēloju 🙂

Te iegādājāmies arī divas paštaisītas alus šķirnes baudīšanai mājās.

Iespējas

  • Jauna frizūra, kas nozīmē attīrīta enerģētika un vēlme mainīt dzīves notikumu gaitu. Mazais sievišķīgais sevis palutināšanas prieciņš 🙂
  • Turpinu lasīt Jura Rubeņa grāmatu, kur viņš raksta:”Dzīves lielās atbildes bieži slēpjas nepazīstamajā.” Tas lai kalpo kā motivācija iziet no savas komforta zonas un nebaidīties no pārmaiņām. Katru dienu, kad kaut mazliet pārkāpjam ikdienas ierastās robežas, bagātinām sevi un ļaujam, ne tikai jaunai pieredzei ienākt mūsu dzīvē, bet arī varbūt kādam laimīgam gadījumam, kas var apgriezt dzīvi kājām gaisā un dot necerētas iespējas.