Kūka Pavlova

  • Sestdiena lieliski pavadīta Pavlovas kūkas meisterklasē Jūrmalā kafejnīcā “Madam Brioš”. Pirmo reizi piedalījos meisterklasē, kur māca gatavot. Bijām 13 cilvēki un pasniedzēja, kura pirmo reizi parādīja kā gatavot mazās Pavlovas kūciņas un tad, gatavojot otrajai pannai, katrs dalībnieks brīvprātīgi varēja pieteikties kādiem darbiņiem. Taisījām arī putukrējuma un šokolādes mērces. Dekorēšanai bija sagadātas dažādas ogas un rieksti. Kā izrādās kūku izdomājuši Jaunzēlandieši vai Autrālieši. Oriģinālajā Jaunzēlandiešu variantā bizē pa virsu tiek liets putukrējums bez cukura un kivi.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka kūku pagatavot ir ļoti vienkārši, jo nav vajadzīgas arī pārāk daudz un sarežģītas sastāvdaļas. Tomēr meistarība slēpjas dažās detaļās, kuras ir jāizkopj, un nosaka kūkas kvalitāti – olu baltuma atdalīšana no dzeltenuma, putošana, pūdercukura iesijāšana olās un pareiza temperatūra cepšanai.

Lūk, padalos arī ar uzzināto recepti:

4 olu baltumi, 1.5 tk baltvīna etiķis, 200 gr pūdercukura, škipsniņa sāls

Atdala 4 olu baltumus no dzeltenumiem, pievieno sāli, puto līdz pirmajām putām un tad, lēnām iesijājot, pievieno pūdercukuru. Puto arī no apakšas. Kad olbaltums ir stingrs pievieno etiķi, lai bizē būtu vijīgs no iekšpuses. Tad izkārto masu uz pannas lielākās vai mazākās formās. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 160 grādiem, kad liek iekšā pannu nogriež uz 125 grādiem. Mazās pavlovas cep 1 h un uzreiz never vaļā cepeškrāsni, lai nesaplok. Pa virsu lej šokolādes vai putukrējuma mērces un dekorē ar ogām vai riekstiem. Šī kā reiz ir īstā vietā improvizācijai un savas garšas atrašanai 🙂

 

 

Viņa un viņš

  • Nesen beidzu lasīt Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un Viņš. Mīlestība.Attiecības.Sekss.” Pēc grāmatas iznākšanas, noskatījos vairākas intervijas ar J.Rubeni. Tāpat redzēju raidījumu “Preses klubs”, kurā Latvijas Kristīgā radio vadītājs kritizēja grāmatu pat to neizlasījis (galvenokārt par bildēm, kas tājā attēlotas). Tas viss bija laba reklāma grāmatai. Vismaz nostrādāja uz mani 🙂

Grāmata ir dažāda, ir vietas, kas viegli lasās un ir vietas, kas ir mazliet par “sausu”. Tomēr viss ļoti labi un saprotami savijas kopā. Manuprāt, materiāls liks katram padomāt par savu dzīvi, attiecībām, problēmām un to, cik tālu tas viss ir maināms, ja mēs izmainītu paši sevi un savu attieksmi pret otru, pasauli, dzīvi, visumu. Grāmata iedziļinās tādās tēmās kā attiecību dziļums un to stadijas, ego un tā ietekme attiecībās, apziņas attīstības pakāpes, apzinātība, sievietes un vīrieša tranformācija, seksualitāte un tās attīstības pakāpes, dialoga loma attiecībās, intimitāte, laulības nozīme, ēnas sevī un kā ar tām cīnīties, lūgšana, piedošana un pateicība. Mani kā Bībeles tekstu nepārzinātāju ļoti iedvesmoja izskaidrojums, kas un kā par šīm tēmām rakstīts Bībelē un kā tās interpretējamas. Manuprāt, J.Rubenis ir ļoti mūsdienīgs un erudīts domātājs, kas spēj parādīt attiecības un to nozīmi ne tikai no kristīgā aspekta, bet arī no psiholoģiskā, garīgā, seksuālā, cilvēciskā. Grāmata ir tik daudzpusīga un dziļa, ka es nemaz nemāku izvilkt vienu kopsaucēju. Zemāk vairāki citāti, kas man lika aizdomāties…

  • nevienā citā jomā nav tik ļoti nepieciešamas nepārtrauktas cilvēka pārmaiņas kā divu cilvēku attiecībās
  • uzsākot attiecības, neviens neesam un nevaram būt gatavi tām
  • mīlestību nevar saprast, to var tikai piedzīvot
  • mīlestība mums māca palūkoties uz pasauli un dzīvi ar citām acīm
  • sevis iepazīšana ir cilvēka galvenais dzīves uzdevums
  • laime ir nevis atrast ideālu partneri, bet partneri, ar kuru mīlestībā varam kopīgi augt
  • mūsu rīcība nav atkarīga no tā, cik labi ir mūsu nodomi, bet no tā, cik dziļi un mīloši cilvēki mēs esam
  • mēs piedēvējam savas īpašības citiem cilvēkiem tikpat lielā mērā, kādā zaudējam to apzināšanos sevī
  • mēs uzveļam atbildību citiem par to, ko darām paši, par savām vājībām
  • tu būsi laimīgs un citiem cilvēkiem būs labums no tevis tikai tad, ja kļūsi par to, kam tev jākļūst, nevis mēģināsi pielāgoties citu viedokļiem
  • ievainojamība ir cena tam, lai tu sastaptos ar pasauli un dzīvotu īstu dzīvi
  • piedošana ir līdzsvarots skats uz realitāti
  • mūsu lielākais kārdinājums ir nevis mainīties pašiem, bet censties izmainīt citus

Brīvdabas muzejs un Tētis

  • Sestdien paviesojāmies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ideja bija vienkārša – pilsētniekiem kaut kur izskriet brīvā dabā vēlams ar suņiem un pārmaiņas pēc ne Mežaparkā vai jūras krastā 🙂 Tad nu draugi pameta ideju par muzeju. Tagad zinām, ka ar suņiem tur nevar, ģimenes biļete maksā 4 Eur un marta beigās muzejs vēl negaida interesentus. Ja nākamajā dienā nebūtu paredzētas Lielās dienas svinības, tad visticamāk mēs neredzētu tos dažus vīrus, kas parādīja mums senās koka rotaļlietas un diez vai mēs tiktu iekšā Kurzemes sētas dzīvojamajā mājā, kur laipni kāda muzeja darbiniece mums izstāstīja, ko redzam ekspozīcijā. Pēc tam, kad redzēts kā ziemās vienā šodienas studio tipa dzīvokļa lieluma istabā sagulēja līdz 20 cilvēkiem, vairs it nemaz nešķiet pieklājīgi sūdzēties, ka mūsu 2istabas vai 3istabas dzīvokļi ir par mazu ģimenēm, kur ir divi līdz četri cilvēki.

Tikām arī pie bukletiņa ar informāciju par nākamajiem pasākumiem:

16.-17.04. 10:00-16:00 Lieldienas

1.05. 10:00-14:00 Vasaras sezonas atklāšana/Zemgales sētai 80

20.05. 19:00-23:00 Muzeju nakts

03.-04.06. 9:00-18:00/17:00 Gadatirgus…

Mājas lapā norādīts, ka esot pieejama arī muzeja mobilā aplikācija, bet neizdevās man to atrast AppStore – OpenEthnoLV.

 

  • Divas stundas cītīgi staigājuši, tālāk devāmies uz Kafejnīcu “Tētis” Berģos. Ēdu tur pirmo reizi. Porcijas milzīgas. Izvēle plaša. Telpas plašas ar gariem galdiem lielākām kompānijām. Cenas diez gan augstas. Gaļas un zivis ir kopā ar salātiem (3 veidi: burkānu, kāpostu, biešu), piedevas jāpasūta atsevišķi. Pieejams ķiršu alus un kļavu sula. Saldējuma porcijas bērniem arī grandiozas, vecākiem būs jāpalīdz notiesāt. Biju apmierināta ar savu līdakas fileju kaut arī tajā bija asakas. Pusdienām vai vakariņām latviešu stilā šī vieta ir laba.

Mans mazais restorānu tops

  • Raksts par jaunu pieredzi “Restorānā 3” lika aizdomāties par manu mazo restorānu/kafejnīcu topu, kur man ir paticis vislabāk, kur ir vislabākā atmosfēras, ēdiena izskata, baudījuma, kvalitātes un cenas attiecība. Ne tuvu neesmu bijusi visos, varētu pat izveidot vēl garāku sarakstu ar tiem, kur pēc iespējas ātrāk jāiegriežas. Šis ir mans mazais sarakstiņš:

1) Valtera restorāns

2) Trīs pavāru restorāns

3) Restorāns 3

4) Zoltners

5) Pļavas Ainažos

6) Fazenda Baznīcas ielā

7) Mute

8) Muusu

9) Kolekcionārs

10) La Kanna

11) Tinto

12) Vest

13) Rātes vārti Valmierā

14) Bruņinieku 63

15) Dad cafe

16) Rocket Bean Roastery

17) Spārnos

18) Vill Amor

19) Fazenda Siguldā

20) Upe Liepājā

 

 

3

  • Brīvdienas ir priekš svinēšanas. Aizsvinējāmies līdz “Restorānam 3”, kas ieguvis trešo vietu 2016. gada restorānu topā (topa līderi: Vincents un Bibliotēka Nr1). Latviešu mentalitātei tuvs interjers – koks, āda, zilganie, brūnie, bēšie un ķieģeļu oranžie toņi. Ēdiens kā piedzīvojums un baudījums. Neko iepriekš nebiju dzirdējusi par iesala čipsiem, nezināju, ka šokolāde un ķiploki kopā garšo tik labi, nebiju baudījusi topinambūru zupu vai mutē kūstošu meža cūkas gaļu. Apkalpošana arī līmenī. Vienīgais, kur varētu piesieties, ir personāla brīvās sarunas savā starpā, kamēr restorāns vēl bija diez gan tukšs. Jauki, ka piedāvājumā ir piecu vai septiņu kārtu ēdienkarte par konkrētu summu tiem, kas vēlas izgaršot plašāku daudzveidību kā ierastās divas vai trīs kārtas. Iesaku pamēģināt 🙂