- Nesen beidzu lasīt Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un Viņš. Mīlestība.Attiecības.Sekss.” Pēc grāmatas iznākšanas, noskatījos vairākas intervijas ar J.Rubeni. Tāpat redzēju raidījumu “Preses klubs”, kurā Latvijas Kristīgā radio vadītājs kritizēja grāmatu pat to neizlasījis (galvenokārt par bildēm, kas tājā attēlotas). Tas viss bija laba reklāma grāmatai. Vismaz nostrādāja uz mani 🙂
Grāmata ir dažāda, ir vietas, kas viegli lasās un ir vietas, kas ir mazliet par “sausu”. Tomēr viss ļoti labi un saprotami savijas kopā. Manuprāt, materiāls liks katram padomāt par savu dzīvi, attiecībām, problēmām un to, cik tālu tas viss ir maināms, ja mēs izmainītu paši sevi un savu attieksmi pret otru, pasauli, dzīvi, visumu. Grāmata iedziļinās tādās tēmās kā attiecību dziļums un to stadijas, ego un tā ietekme attiecībās, apziņas attīstības pakāpes, apzinātība, sievietes un vīrieša tranformācija, seksualitāte un tās attīstības pakāpes, dialoga loma attiecībās, intimitāte, laulības nozīme, ēnas sevī un kā ar tām cīnīties, lūgšana, piedošana un pateicība. Mani kā Bībeles tekstu nepārzinātāju ļoti iedvesmoja izskaidrojums, kas un kā par šīm tēmām rakstīts Bībelē un kā tās interpretējamas. Manuprāt, J.Rubenis ir ļoti mūsdienīgs un erudīts domātājs, kas spēj parādīt attiecības un to nozīmi ne tikai no kristīgā aspekta, bet arī no psiholoģiskā, garīgā, seksuālā, cilvēciskā. Grāmata ir tik daudzpusīga un dziļa, ka es nemaz nemāku izvilkt vienu kopsaucēju. Zemāk vairāki citāti, kas man lika aizdomāties…
- nevienā citā jomā nav tik ļoti nepieciešamas nepārtrauktas cilvēka pārmaiņas kā divu cilvēku attiecībās
- uzsākot attiecības, neviens neesam un nevaram būt gatavi tām
- mīlestību nevar saprast, to var tikai piedzīvot
- mīlestība mums māca palūkoties uz pasauli un dzīvi ar citām acīm
- sevis iepazīšana ir cilvēka galvenais dzīves uzdevums
- laime ir nevis atrast ideālu partneri, bet partneri, ar kuru mīlestībā varam kopīgi augt
- mūsu rīcība nav atkarīga no tā, cik labi ir mūsu nodomi, bet no tā, cik dziļi un mīloši cilvēki mēs esam
- mēs piedēvējam savas īpašības citiem cilvēkiem tikpat lielā mērā, kādā zaudējam to apzināšanos sevī
- mēs uzveļam atbildību citiem par to, ko darām paši, par savām vājībām
- tu būsi laimīgs un citiem cilvēkiem būs labums no tevis tikai tad, ja kļūsi par to, kam tev jākļūst, nevis mēģināsi pielāgoties citu viedokļiem
- ievainojamība ir cena tam, lai tu sastaptos ar pasauli un dzīvotu īstu dzīvi
- piedošana ir līdzsvarots skats uz realitāti
- mūsu lielākais kārdinājums ir nevis mainīties pašiem, bet censties izmainīt citus