Vakar biju izrādē SEX GURU ar Valdi Melderi un jāatzīstas – nepatika. Pirmā daļa šķita vēl ok, varēja arī pasmieties. Kaut gan, ja tagad vajadzētu nosaukt kādu īpaši labu joku, frāzi, brīdi, laikam gan nevarētu. Tiek kultivēti dažādi stereotipi un klišejas, cilvēki tiek dalīti “kastītēs”. Otrajā daļā tika uzdoti it kā skatītāju jautājumi, kaut gan tikpat labi daļa provokatīvo un vulgāri formulēto jautājumu jau bija veidotāju sagatavoti. Tur izskanēja jautājumi, kas lika manam žoklim atkārties: Kāpēc vīriešiem vipār vajag beigt? Kāpēc visi vīrieši grib sexu trijatā? Vai sievietei jāpiekrīt sexam arī tad, ja viņa ir nogurusi un negrib? u.c. Var jau būt, ka uztvēru pārāk nopietni, bet, manuprāt, tie ir jautājumi, ko vajag uzdot savam partnerim, nevis komēdijizrādē. Katrā ziņā man šī izrāde lika aizdomāties par sevi, kāpēc man nebija smieklīgi, kāpēc man nepatika vispārinājumi un aizspriedumi, ko es saklausīju, kāpēc šķita, ka daudzi ir tik neizglītoti šajā jautājumā, vai arī viņiem bijusi aplama pieredze…
Sāku lasīt Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss.” Jau pēc pirmajām pāris lappusēm varu teikt, ka patīk. Nav viegli lasāma, prasa iedziļināšanos un izlasītā pārdomāšanu. Daudz skaistu un citējamu teikumu, kā … “skaistākais pāru attiecībās nekad nav jāmeklē pagātnē, bet tagadnē un nākotnē.” “jo vairāk viens otru mīlam, jo vienotāki jūtamies, jo vairāk drīkstam izpausties kā tā unikālā cilvēciskā būtne, kas katrs esam.”
Izmēģināju jaunu sporta nodarbību power&cardio un paredzu, ka rīt paiet būs diez gan problemātiski 🙂